Cik izmaksā izaudzēt Liepājā vienu podiņu salātu “ārpus sezonas”? Audzējot mākslīgajā apgaismojumu, telpās ar apkuri (resursi, laiks, nauda).

Eksperimenta podiņš ir aprīkots ar dažādiem skaitītājiem un dienasgrāmatu, kurā veiktas piezīmes par visu, kas notiek ar salātiem.

Izstādes salātu pods sasniedza savu briedumu (bija ēdamas lapiņas) 40 dienu laikā.

Šajā laikā tika iztērēts:

Ūdens – 13 litri,

Elektrība - 7 EUR,

Laiks – 16 minūtes (+ 35 minūtes mazgājot podu no ārpuses, lai tas izstādē izskatītos glīti)

“Tomātu-kartupeļu plāns” ir interaktīvs kalkulators, kas ļauj sarēķināt, cik daudz tomātu un/vai kartupeļu katram būtu iespējams izaudzēt gada laikā sev pieejamajā telpā. Kalkulators rāda kaloriju skaitu gada laikā un dienā, kas izaugtu katrā laukuma kvadrātmetrā.

Piemājas dārziņa kopšana ir aktīvi kopts vaļasprieks. Mazdārziņu īpašnieki Latvijā velta patiesi daudz laika, lai izaudzētu pilnas siltumnīcas ar tomātiem. Kalkulators ļauj ieraudzīt, cik tiešām mazu ieguvumu mēs varam gūt no šīs pārtikas.

Kalkulators nekādā veidā nav kritika mazdārziņiem – tieši otrādi! Modernā latvieša dzīve ir kaut kur pa vidu starp neskaidru valsts veselību (politisko, ekonomisko situāciju), savas ikdienas vēlmju un vajadzību piepildīšana, sociālo tīklu, televīzijas un telefona aplikāciju nepārvaramā spēja izsūkt visu laiku un enerģiju. Dārziņa kopšana, rūpes par augiem ļauj spert soli atpakaļ, vienkāršākā dzīvē.

Netīras rokas nozīmē mierīgu prātu!

Autori satrauc tendence paļauties uz tehnoloģijām, samazinot ikdienas fizisko darbu skaitu, kas varētu kalpot kā iemesls, lai izvingrinātu sīko motoriku, piemēram gatavojot (vai rakstot ar roku), kā arī lai socializētos, darot šos darbus kopā ar citiem līdzcilvēkiem. Tādējādi cilvēks zaudē daļu savu spēju, aizstājot tās ar citām, šī laika tehnoloģijām un saskarsnēm piemērotām. Vēl nav iespējams paredzēt, ar kādiem atmiņas un kognitīvo procesu traucējumiem saskarsies paaudze, kas paļaujas uz tehnoloģijām, kā atmiņas protēzēm, glabājot iespaidus kabatā, telefonā, nevis galvā, un necenšoties neko paturēt prātā, jo šķietami visa pasaules informācija par jebkuru tēmu ir pāris klikšķu attālumā. Ledusskapis ir viena no tehnoloģijām, kas ļauj samazināt ikdienas darbu apjomu, padarot ātri pieejamu ieprieš sagatavotu pārtiku.

Instalācijā “Iesaldēts” ledusskapī tiek eksponēti, objektificēti, eksternalizēti globālie demences attīstības statistikas dati, attēloti ar piena produktiem – sasaldētiem, nemainīgiem. Piens ir svarīgs bērna diētas pamats, bet demences pacienti bieži savā apziņā atgriežas bērnībā, dzīvojot pagātnē, ne tagadnē.

1. Attīstīto/attīstības valstu demences pacientu skaita attiecība (40/60%)
2. Dzimuma sadalījums Alcheimera pacientu vidū (1/3 vīriešu, 2/3 sieviešu)
3. Demences pacientu aprūpes izmaksu globāli vidējais sadalījums (40% sociālās aprūpes izmaksās; 20% medicīnas pakalpojumu izmaksas; 40% privātā sektora izmaksas)
4. Ar demenci sirgstošo senioru procentuālā daļa atbilstoši vecuma grupām (reģistrēts Liebritānijā 2014. gadā):

<64 gadu vecumā:	~1,5%
65–69 gadu vecumā:	~2%
70–74 gadu vecumā:	~3%
75–79 gadu vecumā:	~6%
80–84 gadu vecumā:	~12%
85–89 gadu vecumā:	~19%
90–94 gadu vecumā:	~29%
95< gadu vecumā:	~40%

Demence skar 5 – 8% pasaules iedzīvotāju vecumā virs 60 gadiem. Lai arī ar demenci lielākoties sirgst gados vecāki cilvēki, kognitīvo spēju zudums nav neatņemama novecošanas daļa. Dažādi pētījumi pierāda, ka fiziskas un garīgas aktivitātes uzturēšana, sociāli emocionālā labklājība un sabalansēta diēta ir faktori, kas palīdz saglabāt prāta spējas līdz sirmam vecumam. Demences skarto sabiedrības locekļu aprūpe ir milzu slogs nevien tuviniekiem un sabiedrībai, jo prasa daudz resursu, bet arī ierobežo slimības skarto cilvēku personas brīvību un cilvēktiesības.

Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka 2015. gadā pasaulē bija 50 miljoni ar demenci sirgstošo, no kuriem 60% mīt attīstības valstīs. Nākotnes projekcijas paredz 82 miljonus demences pacientu 2030. gadā un 152 miljonus – 2050. gadā, to izskaidrojot ar straujo iedzīvotāju skaita pieaugumu attīstības valstīs.

Globālās izmaksas, kas saistītas ar demences pacientu aprūpi, 2015. gadā bija 818 mijardi ASV dolāru, kas sastādīja 1,1% no globālā kopprodukta. Bet šobrīd demences globālās izmaksas tiek lēstas virs 1 triljona ASV dolāru, kas – ja demences aprūpes sistēma būtu valsts – to padarītu par 18. lielāko ekonomiku pasaulē. Saistībā ar sabiedrības novecošanos attīstītajās valstīs, demences pacientu aprūpes izmaksas pieaug. Šobrīd tās tiek lēstas no 0,2% no IKP attīstības valstīs līdz 1,4% no IKP attīstītajās valstīs. Vismaz 40% no demences pacientu aprūpes izmaksām sedz privātais sektors – radi un draugi. Attīstības valstīs ekonomiskais slogs, kas gulstas uz demences pacientu ģimeņu pleciem ir procentuāli lielāks.

Paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna un cukura līmenis asinīs būtiski palielina demences risku, tādēļ uztura speciālisti ir izstrādājuši MIND diētu, kas palīdz uzturēt fizisko un garīgo veselību, uzturot veselus asinsvadus un vielmaiņu. Tā rekomendē uzturā iekļaut zaļos lapu dārzeņus, zivis, mellenes un citas ogas, riekstus, pākšaugus un olīveļļu, bet neiesaka lietot ceptu ēdienu, saldumus, sarkano gaļu un dažādus piena produktus, kam raksturīgs augsts cukura un piesātināto tauku saturs.

Piens ir svarīgs bērna diētas pamats, savukārt demences pacienti bieži savā apziņā atgriežas bērnībā, dzīvojot pagātnē.

Kad prāts skrien un netiec vairs tam līdzi, kad dienas cilpojas nedēļās un nedēļas cilpojas mēnešos un mēneši cilpojas gados, un šķiet, visi pavedieni tūlīt trūks, ir kaut kas jādara. Arvien vairāk speciālistu iesaka sākt ar sevi un savām rokām - kustībā radīt ko jaunu, lai saglabātu veselo saprātu un iegūtu mieru un sasaisti ar laiku un vietu, kurā dzīvojam. Adīšanas terapeitiskā un nomierinošā iedarbība ir apstiprināta vairākos pētījumos. Adīšana palīdz noņemt spriedzi, nomierināties, pazemināt asinsspiedienu un palēnināt sirdsdarbību kā arī mazināt hroniskas sāpes.*

Adot, ciklu no cikla nebeidzama un vienveidīga kustība turp un atpakaļ, adāmadatu ritmiskie klakšķi un nostieptās dzijas stirkšķi, sajūtams siltums plaukstās ved līdz brīdim, kad apzinos, ka raizes un rūpes, ar kurām roku darbu sāku ir izbalējušas baltas, baltas.

Adīšanas tehnika, ritms, cikliskums ir kā sākuma punkts skaņas meditācijai, kurā distancējos no trauksmes. Līdzīgi kā adījumā valdziņu pie valdziņa kārtu kārtām ada pavedienu skaņas kompozīcijā tiek kopā savīti ierakstīti sempli no adīšanas procesa ar dzijas un adatu radītām skaņām. Skaņas meditācija aizved līdz abstraktām muzikālām atmosfērām, kur adāmadatas lietotas stīgu instrumentu spēlēšanai.

No veģetatīvās distonijas – trauksmes un tai pakārtotiem veselības traucējumiem – Latvijā cieš katra divdesmitā sieviete (5%), sievietēm šī saslimšana raksturīga gandrīz 2 reizes biežāk kā vīriešiem (3%). Katru gadu pieaug pieprasījums pēc nervu sistēmu stiprinošiem līdzekļiem un psihoterapijas. Šādu psiholoģiskās veselības ainu ieskicē vietējā aptieku tīkla veiktais Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses mērījums.

* Mental Health America. The Mental Health Benefits Of Knitting. 2019.

Visas dzirdamās skaņas ir radītas, izmantojot fotoakustikas metodi – saules baterija uztver mirgojošu gaismu un pārvērš to elektriskā skaņas signālā. Šo metodi skaņas ģenerēšanai un pārnesei atklāja Aleksandrs Greiems Bels (Alexander Graham Bell) jau 1880. gadā, izgudrojot pirmo bezvadu komunikācijas ierīci – saules telefonu. Tieši šī izgudrojuma šķietami maģiskā funkcija, nepratktiskums un saules gaismas mainīgā daba ir mākslinieces galvenais iedvesmas avoti.

Lai padarītu saules gaismu skanošu, izveidoti vairāki vienkārši instrumenti, izmantojot motorus, ūdeni, auklas un citus objektus, ar kuru palīdzību ir iespējams radīt mirgojošu gaismu. Skaņas ieraksts veikts, izmantojot šos instrumentus un saules gaismu, sekojot līdzi saulei visas dienas garumā.

Māksliniecisks gaismas, skaņas un elektrības pētījums. Audiovizuāla performance, kurā kā mikrafoni tiek izmantotas saules baterijas, taču skaņas tiek radītas, izmantojot stroboskopus un citas mainīgas gaismas.

Elektroniskās mūzikas protokoncerts, izmantojot eksperimentālu jaunākās paaudzes teleklātbūtnes tehnoloģiju – KoncertroboTU.

Nozvana baznīcas zvani, pilsētas iedzīvotāji tiek vedināti pieminēt Dieva vārdu un aizlūgt. Nozvana modinātājs, kas informē, ka šodien 9:30 norisinās iknedēļas jogas klase, 12:00 lielveikala vizīte, 15:00 online darba tikšanās par jaunās šampūnu līnijas izplatīšanu Baltijas tirgū.

Līdz ar ikdienas norišu automatizāciju, ko nodrošina elektronisko kalendāru, mobilo paziņojumu un facebook notikumu ieplūšana sabiedrības bezapziņā, garlaicība un spontanitāte (vismaz tāda, kas operē ārpus komerciālās sfēras) ir izzudušas no vēlīnā kapitālisma dzīvesveida. Tas pats attiecas arī uz jaunradi – iespēja nodoties ilgtermiņa garīgam darbam, apcerei un fantazēšanai ir stipri reducēta konstantu atgādinājumu aplenkumā. Marks Fišers savā 2012. gada esejā “Laika kari” sniedz vēl galējāku apgalvojumu: “Tikai cietumniekiem ir laiks nodoties lasīšanai. Ja vēlaties iesaistīties divdesmit gadu ilgā pētniecības projektā, ko atbalsta valsts, jums nāksies kādu nogalināt”.** Mākslas darbs aicina izstādes apmeklētājus ieplānot garlaicību, spontanitāti un absurdu savā ikdienā, izmantojot mobilos kalendārus.

*Sv. Augustīns “Atzīšanās”

**Marks Fišers “Laika kari”

Ģeneratīvas skaņas kompozīcijas radīšanai izmantots studijas ieraksts, kurā pētīts stikls kā skaņas objekts. Stikla skaņu instruments pēcapstrādē savienots ar akustiskiem instrumentiem vienotā skaļruņu orķestrī. Kompozīcijas un instrumentu programmēšana veikta Max MSP vidē.

Stikls kā materiāls izsenis ieņem būtisku vietu mūsu materiālajā un nemateriālajā kultūrā. Mūsdienās pa optiskajām stikla šķiedrām traucas gaisma ar aptuveni 125 000 jūdžu sekundē lielu ātrumu, pārnesot informāciju no viena punkta uz otru. Bez stikla vairs nav iedomājama pasaule. Stikls mūs sargā, glābj, priecē ar savām optiskajām un tehniskajām īpašībām, bet tajā pašā laikā tas var būt ass, trausls un pat toksisks dzīvībai. Šie ir tikai daži pavedieni, kur mūsu domas var aizvest spalgās stikla skaņas…

"Mentālā tīrība" ir divu mediju mākslinieču - Ievas Vīksnes (LV) un Līgas Vēliņas (LV) - radīts mākslas projekts. Pētot dažādas garīgās higiēnas un labsajūtas tehnoloģiju metodes, mākslinieces ir ievākušas datus katra par sevi un izveidojušas katra savu mentālo 3D datu vizualizāciju Virtuālajā vidē, kas ļauj skatītājam izpētīt šo praksi un ikdienas datu mērījumus.

Mākslinieces izvēlējās gan līdzīgas gan, atsķirīgas datu ievākšanas metodes 3D datu skulptūru radīšanā, kuras atšķīrās no katras mākslinieces izvēlētajiem mentālās labklājības veicinošajām praksēm un procedūram. Māksliniece Ieva Vīksne apkopoja datus par gulētajām stundām; stundām, kas pavadītas dažādās aplikācijās, socializējoties, ārstējoties un vingrotjot, kā arī stundas, kas veltītas terapijai vai darbam ar sevi. Garām lidojošie objekti simbolizē “notriektās” stundas. Turpretī, Līga Vēliņa apkopoja tādus datus, kā aplikāciju lietojums, gulēto stundu daudzums, interakcijas biežums ar cilvēkiem, kā arī klavierspēles stundu biežumu, kas tika izvēlēta kā aktivitāte, kas veicina prāta un ķermeņa kontrolētspēju un meditāciju u.c.

Cilvēks aiz stikla, kā no nezināma laikmeta... Mūsu patiesā seja atrodas pakausī, un tā izmisusi skatās atpakaļ... Piejūras pieredzes impulsu arhivēšana sintezē ar postmodernā laika zīmīgu autoru radītajiem tekstiem.

Publicēju dzejas.. pati sev.. Rakstu rakstus, kas dzēš manas ilgas..vismaz uz darbības brīdi.. Tikai Tu pats.. mācies dzīvot..., izdzīvot... Un, varbūt, tikai, lai pabarotu savu egoismu..., jo, iespējams, gribētu, lai mani lasa vairāk par vienu.., diviem un trim.. Un, varbūt,.. tieši tāpēc..., vismaz, – domājiet par mani... pēc izlasīšanas... Ārpus šī teksta, runāju bērna valodā – būt pilnīgi brīvam!