MĀKSLA

GARĀKAI

DZĪVEI

Mūsu izpratne par realitāti rodas no ārējiem impulsiem, kurus smadzenes saņem elektrisku signālu veidā, un smadzenes šos signālus izmanto, lai konstruētu mūsu “realitāti”. Neirozinātnieks Deivids Īglmans (David Eagleman) pēta cilvēka laika uztveri smadzenēs un ar zinātniskām metodēm skaidro, kādēļ riskantās situācijās mums rodas sajūta, ka laiks rit lēnāk, un kādēļ mums, paliekot vecākiem, gadi paskrien arvien ātrāk – mūsu smadzenes jaunas pieredzes un jaunu informāciju apstrādā lēnāk, tādēļ mums ir sajūta, ka mirklis ir lēnāks, kā tas ir patiesībā. Īglmans šo procesu salīdzina ar datoros notiekošajiem procesiem – kad dators apstrādā informāciju, tas netērē laiku un enerģiju vēlreiz apstrādājot informāciju, kas atkārtojas. Tādēļ cilvēkiem bērnībā, kad to dienas ir piepildītas ar jaunām pieredzēm un atklājumiem, laiks iet relatīvi lēnāk kā vecumdienās, kad cilvēki dara, redz, piedzīvo vienu un to pašu dienu no dienas.

Lai savu mūža garumu paildzinātu, cilvēkiem nepieciešams ikdienā savas smadzenes stimulēt ar jaunām pieredzēm, izmantojot visas mums pieejamās maņas. Māksla ļauj gūt jaunas pieredzes un mākslinieks ir cilvēks, kurš šīs jaunās pieredzes veido un meklē.

Lai savu mūža garumu paildzinātu, cilvēkiem nepieciešams ikdienā savas smadzenes stimulēt ar jaunām pieredzēm, izmantojot visas mums pieejamās maņas. Māksla ļauj gūt jaunas pieredzes un mākslinieks ir cilvēks, kurš šīs jaunās pieredzes veido un meklē.

Mākslinieki: Paula Vītola, Andrejs Poikāns, Anna Priedola, Maija Demitere, Rogier Jupijn, Diana Lelis, Krista Dintere, Līga Vēliņa, Ieva Vīksne, Ivo Tauriņš

Kuratore: Paula Vītola

Mājaslapa: Rogier Jupijn

Jauno mediju mākslas izstādi organizē biedrība ASTE. Art, Science, Technology, Education sadarbībā ar Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratoriju (MPLab).

Izstādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Kurzemes plānošanas reģions, Liepājas Kultūras pārvalde, Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa” un Liepājas Universitāte.